Vai vecāka aizgādības tiesības ir atņemtas likumīgi?

Vecāku aizgādības tiesību atņemšanas iespējamībai jābūt paredzētai likumā. Civillikums  un Bāriņtiesu likums  izsmeļoši norāda visus gadījumus, kad aizgādības tiesību atņemšana ir atļauta. 

Ja vecāku aizgādības tiesību atņemšana nav atļauta ar likumu, ir pārkāptas jūsu tiesības uz ģimenes dzīvi. Tādā gadījumā atbildēt uz pārējiem jautājumiem vairs nav nepieciešams.

Vecāku aizgādības tiesību atņemšanas mērķis var būt citu personu leģitīmo interešu aizsardzība, piemēram:

• bērna interešu aizsardzība

piemērs Ja vecāks ir agresīvs vai apdraud bērna veselību, viņam aizgādības tiesības var tikt atņemtas, lai nodrošinātu bērna veselības aizsardzību un bērna tiesības dzīvot un attīstīties drošā vidē.

• otra vecāka interešu aizsardzība 

Ja aizgādības tiesību atņemšanai nav leģitīma mērķa, tad tā nav likumīga un jūsu tiesības uz ģimenes dzīvi ir pārkāptas. Tādā gadījumā vairs nav vērts pārbaudīt šā pasākuma nepieciešamību un samērīgumu.

Vecāku aizgādības tiesību atņemšana ir ierobežojošs pasākums, kam jābūt nepieciešamam un piemērotam citu personu leģitīmo interešu, parasti – bērna interešu, aizsardzībai. 

Lai novērtētu nepieciešamību, jāatbild uz šādiem jautājumiem:

a) Vai bērna dzīvība, veselība vai attīstība ir nopietni apdraudēta?

Pirmkārt, jābūt pietiekamiem un konkrētiem šāda apdraudējuma esības pierādījumiem, piemēram, ārsta ziņojumiem vai paša bērna sūdzībām.

Otrkārt, jānovērtē, vai:

• bērnu apdraud konkrētais vecāks
• bērns ciestu no vardarbības, ja paliktu kopā ar šo vecāku

piemērs Nopietns apdraudējums, kas ir pietiekams pamats pieprasīt, lai bērns nekavējoties tiek atbrīvots no šī vecāka klātbūtnes, ir seksuāla vardarbība vai nopietnas aizdomas, ka konkrētais vecāks bērnu pakļauj seksuālai vardarbībai.

• bērns ciestu no tā, ka, paliekot kopā ar konkrēto vecāku, netiktu pienācīgi aprūpēts,  izglītots un nesaņemtu viņam nepieciešamo emocionālo atbalstu

piemērs Šis nosacījums uzskatāms par izpildījušos, ja vecāks, piemēram, ir atkarīgs no alkohola, nerūpējas par bērnu un nesniedz tam nepieciešamo atbalstu.

• var būt arī citi īpaši iemesli, kuru dēļ vecāks nav spējīgs  rūpēties par bērnu un kuri nav atkarīgi no vecāka uzvedības

piemērs Vecāks cieš no garīgas vai fiziskas slimības, kuras dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt bērnu.

• apdraudējumu var novērst kompetentās iestādes, sniedzot šim vecākam finansiālu un sociālu palīdzību, kā arī efektīvus padomus un tādējādi nodrošinot bērnam iespēju palikt kopā ar vecāku

piemērs Vecāku nabadzība un/vai pienācīga mājokļa neesība ir jautājums, kuru var atrisināt kompetentās iestādes, sniedzot nepieciešamo palīdzību, bet nav un nevar būt pietiekams un likumīgs pamats vecāku aizgādības tiesību atņemšanai.

svarīgi Fakts, ka bērnu varētu nodot aprūpei viņa attīstībai labvēlīgākos apstākļos, pats par sevi nav pietiekams pamats vecāku aizgādības tiesību atņemšanai.

b) Vai ir pieejami alternatīvi un mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem varētu sasniegt leģitīmo mērķi?

• Vai ir iespējams sniegt vecākam finansiālu un sociālu palīdzību, lai bērns varētu palikt kopā ar viņu?

• Vai ir iespējams noorganizēt to, ka otrs vecāks, radinieks vai tuvs ģimenes draugs palīdzēs aprūpēt bērnu?

• Ja vecāku aizgādības tiesības atņemtas vienlaikus ar bērna adopcijas procedūras aizsākšanu, – vai bija iespējams atņemt vecāku aizgādības tiesības bez šīs procedūras uzsākšanas?

svarīgi Ja vecāku aizgādības tiesības atņemtas vienlaikus ar adopcijas procedūras uzsākšanu, šāds pasākums uzskatāms par īpaši nopietnu, jo adopcijas procedūra beigsies ar to, ka bērna vecākiem aizgādības tiesības tiks atņemtas galīgi un neatgriezeniski.  

c) Vai lēmums par aizgādības tiesību atņemšanu ir pieņemts steidzamības kārtā?

Steidzamības kārtā pieņemts lēmums par aizgādības tiesību atņemšanu (ārkārtas lēmums) ir īpaši nopietns vecāka tiesību uz ģimenes dzīvi ierobežojums. Tomēr tas ir likumīgs, ja pieņemts svarīgu iemeslu dēļ.

piemērs Konkrētos gadījumos ārkārtas apstākļi, piemēram, bērna dzīvības un veselības apdraudējums, prasa kompetento iestāžu tūlītēju iejaukšanos. 

Konkurējošās tiesības un intereses – jūsu tiesības uz ģimenes dzīvi un citu personu leģitīmās intereses, konkrēti, bērna intereses un otra vecāka intereses – valsts iestādēm ir taisnīgi jālīdzsvaro, un, ja tās nolemj, ka konkrētajā gadījumā citu peronu intereses ir svarīgākas par jūsu tiesībām, šim lēmumam jābūt pietiekami pamatotam.

Aizgādības tiesību atņemšana ir nopietna iejaukšanās gan vecāka, gan bērna dzīvē, jo uz noteikto laiku tiek izjauktas viņu līdzšinējās savstarpējās attiecības. Tādēļ aizgādības tiesību atņemšana pieļaujama tikai pamatotu apsvērumu dēļ bērna labāko interešu vārdā. Tiesību un interešu līdzsvarošanas procesā ir jāizsver šādi aspekti:

a) Bērna vislabākās intereses

Bērna labākajās interesēs ir tas, ka tiek saglabāta viņa saikne ar ģimenes locekļiem, izņemot gadījumu, kad šīs saiknes saglabāšana kaitē bērna veselībai un attīstībai. Lai katrā konkrētajā gadījumā konstatētu bērna vislabākās intereses, iestādēm jāņem vērā bērna vecums, briedums un griba.

example Bērna vēlme palikt kopā ar vecākiem nebūs izšķirošais faktors tad, ja viņš, visticamāk, cieš no vardarbības ģimenē, kur varmācīgi rīkoties mēdz konkrētais vecāks. Tādā gadījumā ir objektīvi jānovērtē, vai bērna labākajām interesēm atbilst viņa šķiršana no šī vecāka un turpmākā attīstība drošā vidē.

Bērna vecumam, garīgajam un fiziskajam stāvoklim ir liela nozīme lēmuma pieņemšanas procesā. Jo mazāks bērns, jo lielāka iespēja, ka pēc vecāka aizgādības tiesību atņemšanas un bērna nodošanas otra vecāka atsevišķā aizgādībā vai arī ieceltā aizbildņa vai audžuģimenes aprūpē viņam ar attiecīgo cilvēku vai cilvēkiem nodibināsies cieša saikne.  Tad bērna labākajās interesēs varētu būt tas, ka netiek pārrauta šī jaunajās attiecībās izveidojusies un nostiprinājusies saikne. Tādā gadījumā varētu būt sarežģīti atjaunot atņemtās vecāka aizgādības tiesības un šā vecāka attiecības ar bērnu. Citiem vārdiem sakot, vecāka aizgādības tiesību atņemšana gadījumā, kad bērns vēl ir mazs, var novest pie tā, ka bērns atsvešinās no konkrētā vecāka un iespēja, ka vēlāk bērna un šā vecāka attiecības atjaunosies, kļūst aizvien mazāka.

piemērs Vecāku aizgādības tiesību atņemšana attiecībā uz zīdaini ir īpaši bargs pasākums, un lēmumu par to var pieņemt tikai pēc ļoti rūpīgas visu apstākļu izsvēršanas. 

b) Kā raksturojama vecāka attieksme un izturēšanās pret bērnu un otru vecāku?

• Vai vecāks cieš no slimības vai atkarības, kuras dēļ viņš nav spējīgs vai viņam ir pārlieku grūti nodrošināt pienācīgu bērna aprūpi?

• Vai vecāks ir atstājis bērnu novārtā, aizskāris bērnu un citus ģimenes locekļus un/vai vardarbīgi izturējies pret viņiem?

• Ja vecākam ir bijušas šādas problēmas, vai viņš ir gribējis ārstēties un pieņēmis palīdzību no kompetentajām iestādēm pirms aizgādības tiesību atņemšanas?

• Vai vecāks ir bijis motivēts un gatavs sadarboties ar iestādēm, lai konkrētajā situācijā tiktu rasts labākais iespējamais risinājums? 

• Vai vecāks tīšām ir liedzis otram vecākam saskarsmi ar bērnu, kaut arī saskarsmes tiesības nav ierobežojušas nedz kompetentās iestādes, nedz tiesa?

c) Vai attieksme pret vecāku nav bijusi atšķirīga konkrētu viņa personības aspektu dēļ? 

piemērs Vecāku aizgādības tiesības ir atņemtas objektīvu viņa personības aspektu – piemēram, tādu kā seksuālā orientācija, reliģiskā piederība, vecums – dēļ vai arī ar šiem aspektiem saistītas subjektīvas pārliecības dēļ.

Ja vienīgais un izšķirošais vecāka aizgādības tiesību atņemšanas iemesls ir kāds objektīvs viņa personības aspekts, piemēram, konkrēta reliģiskā piederība, var būt pārkāpts nevienlīdzīgas attieksmes aizliegums. Tomēr šāds pārkāpums netiks konstatēts, ja iestādes būs rūpīgi pārbaudījušas visus pierādījumus un secinājušas, ka konkrētā vecāka personības aspekta ietekme var apdraudēt bērna vislabākās intereses.

d) Vai vecākam pēc aizgādības tiesību atņemšanas ir atļauts tikties ar bērnu un viņš var izmantot saskarsmes tiesības?

Iespēja tikties un kontaktēties ar bērnu laikā, kad vecāka aizgādības tiesības ir atņemtas, palīdz vecākam vieglāk pārdzīvot to, ka līdz ar aizgādības tiesību atņemšanu ir lielā mērā ierobežotas arī viņa tiesības uz ģimenes dzīvi.

Uzziniet vairāk par vecāku saskarsmes tiesību ierobežojumu likumību.  

e) Vai pēc vecāka aizgādības tiesību atņemšanas bērns nodots otra vecāka atsevišķā aizgādībā vai radinieka vai tuva ģimenes drauga aprūpē? 

Šāds pasākums ir mazāk ierobežojošs nekā bērna nodošana svešas personas vai specializētas iestādes aprūpē. Šādā gadījumā ir vieglāk, piemēram, noorganizēt vecākam iespēju tikties ar bērnu un tādējādi izmantot savas saskarsmes tiesības.

f) Vai lēmuma pieņemšanas process bija taisnīgs?

Vai vecāks tika iesaistīts lēmuma pieņemšanas procesā?

Vecāka iesaiste lēmuma pieņemšanas procesā nodrošina to, ka lēmums nebūs vienpusējs un patvaļīgs. Vecākam ir tiesības:

• tikt uzklausītam un sniegt savus argumentus pret viņa aizgādības tiesību atņemšanu
• būt pilnībā informētam par situāciju un iepazīties ar attiecīgiem kompetento iestāžu savāktiem pierādījumiem

Konkrētā situācija un no tās izrietošās sekas vecākam, kurš cieš no garīgiem vai psihiskiem traucējumiem, ir jāizskaidro tā, lai viņš saprastu, kas notiek. Tas var ietvert arī juridiskās palīdzības nodrošināšanu konkrētajam vecākam un, ja nepieciešams, norādes uz to, kur šādu palīdzība varētu būt atrodama.

Ja vecākam nav iespējas iesaistīties un tikt uzklausītam lēmuma pieņemšanas procesā, var būt pārkāptas viņa tiesības uz ģimenes dzīvi. Tomēr vecāka dalība lēmuma pieņemšanas procesā nav nepieciešama izņēmuma gadījumos, proti, tad: 

• ja viņa atrašanās vieta nav zināma
• ja viņš sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ nav spējīgs saprast, kas notiek
• citos gadījumos, kad nodrošināt viņa klātbūtni un tiesības tikt uzklausītam būtu neiespējami vai pārlieku grūti

Vai iestādes ir rūpīgi izpētījušas visus ģimenes apstākļus kopumā?

Šis iestāžu pienākums ietver visu faktiskas, emocionālas, psiholoģiskas, materiālas un medicīniskas dabas apstākļu un pierādījumu pārbaudi un to objektīvu un pamatīgu novērtēšanu gan bērna, gan vecāka interešu aspektā.