Vai saskarsmes tiesības ir ierobežotas likumīgi?

Jebkuram saskarsmes tiesību ierobežojumam jābūt atļautam ar likumu. Civillikums, Bāriņtiesu likums un Bērnu tiesību aizsardzības likums  norāda visus gadījumus, kad saskarsmes tiesību ierobežojumi ir pieļaujami. 

Jūsu tiesības uz ģimenes dzīvi ir pārkāptas, ja saskarsmes tiesību ierobežojums nav atļauts ar likumu. Tādā gadījumā atbildēt uz pārējiem jautājumiem vairs nav nepieciešams.

Jūsu un jūsu bērna saskarsmes tiesību ierobežojuma mērķis var būt citu personu leģitīmo interešu aizsardzība, piemēram:

• bērna interešu aizsardzība
• citu personu, tostarp otra vecāka, ieceltā aizbildņa vai audžuvecāku, interešu aizsardzība 

Ja saskarsmes tiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa, tad tas nav likumīgs un jūsu tiesības uz ģimenes dzīvi ir pārkāptas. Tādā gadījumā vairs nav vērts pārbaudīt ierobežojuma nepieciešamību un samērīgumu.

Saskarsmes tiesību ierobežojumam jābūt nepieciešamam un piemērotam citu personu leģitīmo interešu aizsardzībai. 

Lai novērtētu ierobežojuma nepieciešamību, jāatbild uz turpmāk norādītajiem jautājumiem:

a) Vai jūsu saskarsme ar bērnu apdraud bērna intereses? 

Vecāka saskarsmes tiesību ierobežošana ir tiesiska, ja viņa saskarsme ar bērnu apdraud bērna dzīvību, veselību un attīstību.

piemērs Vecāka saskarsmes tiesības var tikt ierobežotas, ja viņš iepriekš pret bērnu izturējies vardarbīgi. 

b) Vai jūsu saskarsme ar bērnu apdraud citu peronu intereses?

Ja bērns ir no ģimenes šķirts, bāriņtiesa attiecībā uz viņu var ierobežot vecāka saskarsmes tiesības tādā gadījumā, kad šīs saskarsmes rezultātā tiek apdraudēts bērnam ieceltais aizbildnis, bērna audžuvecāki, bērnu aprūpes iestādes darbinieki vai citi bērni. 

c) Vai ir pieejami alternatīvi un mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem varētu sasniegt leģitīmo mērķi?

Pat ja jūsu kā vecāka saskarsmes tiesības attiecībā uz jūsu bērnu ir ierobežotas, iespējams, ka pastāv citi, mazāk ierobežojoši līdzekļi, kā aizsargāt bērna vai citu personu leģitīmās intereses, tajā pašā laikā saglabājot jums iespēju pavadīt zināmu laiku kopā ar savu bērnu. Par šādiem līdzekļiem var kalpot saskarsmes tiesību izmantošanu ierobežojoši nosacījumi, piemēram, var tikt noteikts, ka jūs ar savu bērnu varat tikties vienīgi konkrētā laikā vai vietā, vai arī citu personu vai iestāžu pārstāvju klātbūtnē. 

Pat ja jums saskarsmes tiesības ir pilnībā atņemtas, iestādēm būtu jāizvērtē iespēja aizsargāt jūsu leģitīmās intereses, neatņemot jums pilnībā iespēju tikties ar bērnu. Tomēr atsevišķos gadījumos vecāka un bērna saskarsme var tikt pilnīgi aizliegta, lai aizsargātu svarīgas bērna intereses vai pat bērna tiesības uz dzīvību.

Konkurējošās tiesības un intereses – jūsu tiesības uz ģimenes dzīvi un citu personu leģitīmās intereses, tostarp bērna intereses un otra vecāka intereses – valsts iestādēm ir jāizsver un taisnīgi jālīdzsvaro.

Vecākam noteiktie saskarsmes tiesību ierobežojumi var radīt saspīlējumu viņa un bērna attiecībās un var pat tās būtiski sabojāt. Tādēļ kompetentajām iestādēm, ja tās nolemj, ka konkrētajā gadījumā citu personu intereses ir svarīgākas par jūsu tiesībām tikties ar savu bērnu, šis lēmums ir pietiekami jāpamato. Tiesību un interešu līdzsvarošanas procesā ir jārod atbildes uz turpmāk norādītajiem jautājumiem:

a) Bērna vislabākās intereses

Lai katrā konkrētajā gadījumā konstatētu bērna vislabākās intereses, iestādēm jāņem vērā bērna vecums, briedums un griba. Bērna labākajās interesēs ir tas, ka tiek saglabāta viņa saikne ar ģimenes locekļiem, izņemot gadījumu, kad šīs saiknes saglabāšana kaitē bērna veselībai un attīstībai. Uzziniet vairāk par bērna labāko interešu  principu.

piemērs Bērna vēlme palikt kopā ar vecākiem nebūs izšķirošais faktors tad, ja viņš, visticamāk, cieš no vardarbības ģimenē, kur vardarbīgi rīkoties mēdz konkrētais vecāks. Tādā gadījumā ir objektīvi jānovērtē, vai bērna labākajām interesēm atbilst viņa atbrīvošana no tikšanās ar šo vecāku, lai nodrošinātu viņa attīstību drošā vidē.

Bērna vecumam, kā arī garīgajam un fiziskajam stāvoklim ir liela nozīme lēmuma pieņemšanas procesā. Jo mazāks bērns, jo lielāka iespēja, ka pēc saskarsmes tiesību liegšanas konkrētajam vecākam un bērna nodošanas otra vecāka atsevišķā aizgādībā vai arī viņam iecelta aizbildņa vai audžuģimenes aprūpē bērnam ar attiecīgo cilvēku vai cilvēkiem nodibināsies cieša saikne. Tad bērna labākajās interesēs varētu būt tas, ka netiek pārrauta šī jaunajās attiecībās izveidojusies un nostiprinājusies saikne. Citiem vārdiem sakot, vecāka un bērna saskarsmes ierobežojumi var novest pie tā, ka bērns atsvešinās no konkrētā vecāka, kuram saskarsmes tiesības ir ierobežotas, un iespēja, ka vēlāk šī vecāka un bērna attiecības atjaunosies, kļūst aizvien mazāka.

piemērs Saskarsmes tiesību ierobežošana attiecībā uz zīdaini vai mazuli ģimenes attiecību uzturēšanas vai atjaunošanas iespējas ietekmēs graujošāk nekā saskarsmes tiesību ierobežošana attiecībā uz lielāku bērnu vai pusaudzi, kuram jau izveidojusies emocionāla saikne ar konkrēto vecāku.

Tāpat jāņem vērā arī citi aspekti, piemēram, bērna interesēm varētu neatbilst tāds vecāku saskarsmes tiesību ierobežojums, kura dēļ viņš vairs nevar satikties arī ar saviem brāļiem un māsām, lai gan viņam ar tiem jau ir izveidojusies cieša emocionālā saikne.

b) Kā raksturojama vecāka attieksme un izturēšanās pret bērnu un otru vecāku?

• Vai vecāks cieš no slimības vai atkarības, kas apdraud bērnu?

• Vai vecāks ir atstājis bērnu novārtā, aizskāris viņu un citus ģimenes locekļus un/vai vardarbīgi izturējies pret viņiem?

• Ja vecākam ir bijušas šādas problēmas, vai viņš ir gribējis ārstēties un pieņemt palīdzību no kompetentajām iestādēm pirms saskarsmes tiesību ierobežošanas?

• Vai vecāks ir bijis motivēts un gatavs sadarboties ar iestādēm, lai konkrētajā situācijā pirms saskarsmes tiesību ierobežošanas tiktu rasts labākais iespējamais risinājums? 

c) Vai attieksme pret vecāku nav bijusi atšķirīga konkrētu viņa personības aspektu dēļ? 

Ja vienīgais un izšķirošais vecāka saskarsmes tiesību ierobežošanas iemesls ir kāds objektīvs viņa personības aspekts, piemēram, konkrēta reliģiskā piederība, var būt pārkāpts nevienlīdzīgas attieksmes aizliegums. Tomēr šāds pārkāpums netiks konstatēts, ja iestādes būs rūpīgi pārbaudījušas visus pierādījumus un secinājušas, ka konkrētā vecāka personības aspekta ietekme var apdraudēt bērna labākās intereses. 

piemērs Diskriminācijas un nevienlīdzīgas attieksmes aizliegums, visticamāk, būs pārkāpts tad, ja vecākam saskarsmes tiesības ierobežotas tikai tādu iemeslu dēļ kā viņa seksuālā orientācija, reliģiskā pārliecība vai vecums.

d) Vai jums ir arī citi bērni, kuri tāpat atrodas otra vecāka atsevišķā aizgādībā vai valsts aprūpē, un vai jums ir atļauta saskarsme ar viņiem?

Nevienlīdzīga attieksme attiecībā uz saskarsmi ar jūsu bērnu var tikt konstatēta, ja jums ir arī citi bērni, kas tā paša iemesla dēļ atrodas otra vecāka atsevišķā aizgādībā vai ir nodoti valsts aprūpē, bet jums ir atļauta saskarsme ar kādu no viņiem. Tādā gadījumā valsts iestādēm būs vajadzīgi pārliecinoši argumenti atšķirīgās attieksmes nepieciešamības pamatošanai, citādi nāksies atzīt, ka ir pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums un tiesības uz ģimenes dzīvi.

e) Vai lēmuma pieņemšanas process bija taisnīgs?

Vai vecāks tika iesaistīts lēmuma pieņemšanas procesā?

Vecāka iesaiste lēmuma pieņemšanas procesā nodrošina to, ka lēmums nebūs vienpusējs un patvaļīgs. Vecākam ir tiesības:

• tikt uzklausītam un sniegt savus argumentus pret viņa saskarsmes tiesību ierobežošanu
• būt pilnībā informētam par situāciju un iepazīties ar attiecīgiem kompetento iestāžu savāktiem pierādījumiem

Konkrētā situācija un no tās izrietošās sekas vecākam, kurš cieš no garīgiem vai psihiskiem traucējumiem, ir jāizskaidro tā, lai viņš saprastu, kas notiek. Tas var ietvert arī juridiskās palīdzības nodrošināšanu konkrētajam vecākam un, ja nepieciešams, norādes uz to, kur šāda palīdzība varētu būt atrodama.

Ja vecākam nav iespējas iesaistīties un tikt uzklausītam lēmuma pieņemšanas procesā, var būt pārkāptas viņa tiesības uz ģimenes dzīvi. Tomēr vecāka dalība lēmuma pieņemšanas procesā nav nepieciešama izņēmuma gadījumos, proti, tad: 

• ja viņa atrašanās vieta nav zināma
• ja viņš sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ nav spējīgs saprast situāciju
• citos gadījumos, kad nodrošināt viņa klātbūtni un tiesības tikt uzklausītam būtu neiespējami vai pārlieku grūti

Vai iestādes ir rūpīgi izpētījušas visus ģimenes apstākļus kopumā?

Šis iestāžu pienākums ietver visu faktiskas, emocionālas, psiholoģiskas, materiālas un medicīniskas dabas apstākļu un pierādījumu pārbaudi un to objektīvu un pamatotu novērtēšanu gan bērna, gan vecāka interešu aspektā.