Visiem cilvēktiesību ierobežojumiem ir jābūt pamatotiem ar likumu. Tas nodrošina, ka cilvēktiesības netiek ierobežotas patvaļīgi. Prasība pēc tā, lai cilvēktiesību ierobežojumi būtu pamatoti ar likumu, nodrošina arī to, ka cilvēktiesību ierobežojumus “atļauj” likumdevējs, ko saskaņā ar likumu ievēlējusi tauta.
Prasība, ka cilvēktiesību ierobežojumiem jābūt pamatotiem ar likumu, nenozīmē, ka konkrētam ierobežojumam jābūt tieši noteiktam likumā, lai gan bieži vien cilvēktiesības ierobežojoši pasākumi tiek tieši paredzēti likumā.
piemērs Latvijā Saeimas vēlēšanu likuma 1. pants noteic, ka balsstiesīgi ir Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Tātad vēlēšanu tiesību izmantošanas ierobežojums ir saistīts ar vecumu un tieši noteikts likumā.
Uzziniet vairāk par vispārējiem pasākumiem.
Citos gadījumos likums var dot valsts iestādēm vai amatpersonām rīcības brīvību izlemt, vai ir nepieciešami kādi cilvēktiesības ierobežojoši pasākumi un kādi pasākumi būtu atbilstoši konkrētajā situācijā.
piemērs Tiesneši ir tiesīgi kriminālprocesa pirmstiesas stadijā aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām piemērot dažādus ierobežojošus līdzekļus. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 243. pantu viņi var izvēlēties piemērojamos drošības līdzekļus, tādus kā apcietinājums, dzīvesvietas maiņas paziņošana, nodošana policijas uzraudzībā, drošības nauda, mājas arests utt. Kriminālprocesa likums dod tiesnešiem tiesības veikt individuālu izvērtējumu un lemt par konkrētajai situācijai un konkrētajai personai piemērotāko drošības līdzekli.
Uzziniet vairāk par individuāliem ierobežojumiem.
piezīme Cilvēktiesību ierobežojumu kontekstā jēdziens “likums” ir saprotams plašāk nekā tā parastajā nozīmē. Tas ietver visas saistošus vispārējos noteikumus pieņemt tiesīgo valsts iestāžu izdotās tiesību normas. Latvijā ar šo jēdzienu saprotami Saeimas pieņemtie likumi, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi, Latvijas Bankas vai citu saistošas tiesību normas izdot tiesīgo institūciju akti.
Tiesību kvalitāte
Cilvēktiesības ierobežojošiem likumiem jābūt pietiekami kvalitatīviem. Tas nozīmē, ka šādiem likumiem jābūt pieņemtiem, ievērojot atbilstošas procedūras, kā arī jābūt pieejamiem un pietiekami skaidriem. Latvijā Satversmes tiesa izvērtē šādus trīs jautājumus, lai noteiktu, vai cilvēktiesību ierobežojums ir pamatots ar “likumu”:
- Vai likums ir pieņemts atbilstoši likumdošanas procesu regulējošos likumos noteiktajām procedūrām?
- Vai likums ir izsludināts un publiski pieejams?
- Vai likums ir pietiekami skaidrs un paredzams, lai persona varētu izprast no tā izrietošās tiesības un pienākumus un paredzēt tā nepildīšanas sekas?
Likumu var uzskatīt par pietiekami skaidru un paredzamu, pat ja juristiem un tiesām nākas to interpretēt. Tā kā tiesību akti parasti ir vispārīgi un piemērojami dažādās situācijās, tie var būt arī diezgan abstrakti un prasīt zināmu interpretāciju. Likumi, kas nosaka ierobežojumus profesionāļiem, var tikt rakstīti sarežģītākā valodā nekā tie likumi, kas attiecas uz visiem cilvēkiem.
piemērs Uzņēmumiem, kas vēlas strādāt drošības jomā, pirms tam var būt nepieciešams izpildīt vairākas īpašas tehniskas prasības. Attiecīgo darbību regulējošā likumā var būt lietoti sarežģīti tehniskie termini, jo tas ir paredzēts drošības jomas profesionāļiem. Taču krimināllikumiem, kuros definēti noziedzīgi nodarījumi un kuri ir jāievēro ikvienam, jābūt rakstītiem vienkāršā valodā un lietojot visiem saprotamus vārdus.
Īpaši likumdevēja pienākumi
Latvijā Satversmes tiesa pieprasa, lai cilvēktiesības ierobežojoši likumi būtu pieņemti likumdošanas procesā, kas ir savienojams ar tā saukto labas likumdošanas principu. Šis princips garantē, ka cilvēktiesību ierobežojums tiek noteikts demokrātiskā likumdošanas procesā, kas ietver dažādu viedokļu uzklausīšanu un likumdevēja veiktu analīzi.
Ja ierobežojums ir saistīts ar dažādu cilvēku grupu tiesību līdzsvarošanu, tad labas likumdošanas princips prasa, lai likumdošanas procesā tiktu pienācīgi izvērtētas dažādas šo tiesību līdzsvarošanai svarīgas alternatīvas un principi.