Individuāli ierobežojumi tiek noteikti gadījumos, kad ir iespējams individuāli izvērtēt, vai ierobežojums ir nepieciešams un cik lielā mērā tas nepieciešams konkrētajā situācijā. Individuālie ierobežojumi ir niansētāki un pieļauj ierobežojošo pasākumu izvēli, ņemot vērā konkrēto situāciju un konkrētās personas apstākļus.
Individuāli lēmumi
Kad valsts iestāde vai amatpersona ierobežo cilvēktiesības, parasti tā to dara, pieņemot attiecīgu rakstveidā noformējamu lēmumu. Vairumā gadījumu, kad likums ļauj valsts iestādēm ierobežot cilvēktiesības, tas dod tām arī zināmu rīcības brīvību, proti, iespēju veikt individuālu izvērtējumu. Šā izvērtējuma mērķis ir noskaidrot, vai cilvēktiesības vispār ir jāierobežo un, ja ir, tad kādi ierobežojumi ir nepieciešami un pamatoti konkrētajā situācijā.
Visiem lēmumiem, ar kuriem tiek ierobežotas cilvēktiesības, ir jābūt pienācīgi pamatotiem.
Valsts amatpersonu rīcība
Valsts var ierobežot cilvēktiesības arī ar konkrētu valsts amatpersonu rīcību. Šādos gadījumos parasti netiek pieņemti un rakstveidā izsniegti lēmumi, bet tieši pati valsts amatpersonu faktiskā rīcība ir cilvēktiesības ierobežojošs pasākums. Jēdziens “rīcība” šajā kontekstā var ietvert arī bezdarbību tādā situācijā, kad valstij ir pienākums rīkoties.
Uzziniet vairāk: