Valsts var ierobežot cilvēktiesības ar valsts amatpersonu rīcību. Šajos gadījumos amatpersonas neizsniedz oficiālu rakstveida lēmumu, taču pati valsts amatpersonu rīcība var tikt uzskatīta par cilvēktiesības ierobežojošu pasākumu.
piemērs Demonstrācijas laikā policisti var likt izslēgt skaļruni un var aizturēt cilvēkus.
Par cilvēktiesības ierobežojošu “rīcību” var uzskatīt arī bezdarbību tādā gadījumā, kad valsts iestādēm vai amatpersonām ir pienākums rīkoties.
piemērs Ja esat aizturēts un ievietots policijas izolatorā, jums ir tiesības saņemt pārtiku un dzeramo ūdeni. Nespēja nodrošināt jūs ar pārtiku un ūdeni var tikt uzskatīta par jūsu cilvēktiesību pārkāpumu. Tāpat skola vai cita izglītības iestāde ar savu bezdarbību situācijā, kad tai ir jārīkojas, lai pasargātu skolēnus no iebiedēšanas, var būt pārkāpusi bērnu tiesības uz aizsardzību no psiholoģiskās vardarbības.
Efektīvs līdzeklis
Tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli jūs nezaudējat tad, ja attiecībā uz jums netika pieņemts un jums netika izsniegts oficiāls rakstveida lēmums, bet jūsu tiesības ierobežoja valsts amatpersonas ar savu rīcību. Tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli attiecas uz visiem iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp tiem, kas ir valsts amatpersonu rīcības rezultāts.
Latvijā valsts amatpersonu rīcības likumību un pamatotību gadījumā, ja ar šo rīcību ir būtiski pārkāptas cilvēktiesības, var apstrīdēt administratīvajā procesā. Šādā gadījumā valsts amatpersonu rīcības likumība parasti vispirms būs jāapstrīd augstākā iestādē vai augstākai amatpersonai un pēc tam tās lēmums jāpārsūdz administratīvajā tiesā. Dažos gadījumos var vērsties tieši administratīvajā tiesā.
Uzziniet vairāk par administratīvo procesu.
Izmeklētāju, prokuroru vai citu kriminālprocesā iesaistīto amatpersonu rīcības apstrīdēšanai paredzēta īpaša procedūra. Tā ir noteikta Kriminālprocesa likumā.
Uzziniet vairāk par kriminālprocesu.