Eiropas Savienības Tiesa
2019. gada 13. marts
Fakti
Pieteikuma iesniedzēja A un viņas meita ir Nīderlandes alternatīvās aizsardzības saņēmējas. A iesniedza pieteikumu E vārdā par ģimenes atkalapvienošanos. Viņa iesniedza Eritrejas atbrīvošanas frontes paziņojumu, saskaņā ar kuru viņa ir E tante un viņa aizbildne kopš viņa bioloģisko vecāku nāves. Iesniegums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka nav sniegti oficiāli dokumentāri pierādījumi, kas pamatotu E un A ģimenes attiecības. Vienīgais dokuments izdots neatļautā veidā. Tāpat netika sniegts ticams skaidrojums tam, ka nav iespējams iesniegt oficiālus dokumentārus pierādījumus, jo Eritreja izdod šāda veida dokumentus. Pieteikums tika noraidīts bez intervijas ar E vai A.
Jautājumi, kurus nacionālā tiesa uzdeva EST
- Vai EST ir jurisdikcija atbildēt uz jautājumiem par to noteikumu interpretāciju, kas attiecas uz personas ar alternatīvās aizsardzības statusu ģimenes locekļu uzturēšanās tiesībām?
- Vai Direktīvas 2003/86/EK 11. panta 2. punkts neļauj noraidīt bēgļa pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos tikai tāpēc, ka bēglis nav iesniedzis nekādus oficiālus dokumentārus pierādījumus par ģimenes attiecībām, vai arī tas ir piemērojams tikai ja bēglis ir sniedzis ticamu skaidrojumu šādu pierādījumu trūkumam?
Tiesas secinājumi
Tiesa vispirms apstiprināja savu jurisdikciju attiecībā uz interpretāciju šajā jautājumā. Attiecībā uz otro jautājumu Tiesa nolēma, ka dalībvalstij nav atļauts noraidīt ģimenes atkalapvienošanās pieteikumus tikai tādēļ, ka apgādnieks nav iesniedzis oficiālus dokumentārus pierādījumus par nepilngadīgās personas bioloģisko vecāku nāvi un ka viņai ir faktiskas ģimenes attiecības ar viņu. Turklāt apgādnieka sniegto paskaidrojumu, lai pamatotu viņas nespēju sniegt šādus pierādījumus, iestādes nevar uzskatīt par neticamu, pamatojoties tikai uz vispārējo informāciju, kas pieejama par izcelsmes valsti, neņemot vērā apgādnieka un nepilngadīgā īpašos apstākļus un grūtības, ar kurām viņi ir saskārušies pirms un pēc bēgšanas no izcelsmes valsts.