Eiropas Savienības Tiesa
2018. gada 12. aprīlis
Fakti
Iesniedzēju A un S meita ieradās Nīderlandē kā nepilngadīga persona bez pavadības un lūdza patvērumu. Viņai tika piešķirts patvērums pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pēc tam viņa iesniedza pieteikumu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai saviem vecākiem un trim nepilngadīgajiem brāļiem ģimenes atkalapvienošanās nolūkos. Pieteikums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka tā iesniegšanas dienā A un S meita bija sasniegusi pilngadību. A un S apstrīdēja šo atteikumu, apgalvojot, ka noteicošais ir datums, kurā persona ieceļoja dalībvalstī.
Jautājumi, kurus nacionālā tiesa uzdeva EST
Vai lietās, kas attiecas uz bēgļu ģimenes atkalapvienošanos, jēdziens “nepilngadīgais bez pavadības” attiecas arī uz patvēruma meklētāju, kurš ierodas dalībvalstī kā nepilngadīgs, bet patvēruma procedūras laikā sasniedz 18 gadu vecumu?
Tiesas secinājumi
Tiesa nolēma, ka nepavadīts nepilngadīgais , kurš ieceļošanas dalībvalstī un patvēruma pieteikuma iesniegšanas brīdī ir jaunāks par 18 gadiem, bet kurš patvēruma procedūras gaitā sasniedz pilngadību un viņam pēc tam ir piešķirts bēgļa statuss, ģimenes atkalapvienošanās nolūkos jāuzskata par “nepilngadīgo”. Tiesa paskaidroja, ka ņemot vērā to, ka patvēruma procedūras ilgums var būt nozīmīgs, jebkura cita interpretācija radītu tādas sekas, ka nepavadītam nepilngadīgajam būtu pilnīgi neparedzams zināt, vai viņam būs tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos ar vecākiem, kas varētu apdraudēt juridisko noteiktību.