Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2012. gada 23. februāris
Fakti
Pieteicēji, vienpadsmit Somālijas pilsoņi un trīspadsmit Eritrejas pilsoņi bija daļa no aptuveni divi simti cilvēku grupas, kuri atstāja Lībiju ar trīs kuģiem, lai dotos uz Itālijas krastu. Kuģus pārtvēra Itālijas varas iestādes, pieteicēji tika pārvietoti uz Itālijas militāriem kuģiem un atgriezti Tripolē. Pieteicēji apgalvoja, ka Itālijas varas iestādes viņus neinformēja par viņu brauciena galamēķi un neveica nekādas darbības viņu identificēšanai. Ierodoties Tripolē pieteicēji tika nodoti Lībijas varas iestādēm, pret ko viņi iebilda.
Sūdzība
Pieteicēji apgalvoja, ka viņu pārvietošana uz Lībiju, ko veica Itālijas varas iestādes, pārkāpa 3. pantu (spīdzināšanas un necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes vai soda aizliegums) un Konvencijas 4.protokola 4.pantu (kolektīvas izraidīšanas aizliegums). Viņi arī sūdzējās par 13. panta pārkāpumu (tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību).
Tiesas secinājumi
Tiesa, pirmkārt, konstatēja, ka pieteicēji atradās Itālijas jurisdikcijā, jo kuģim bija Itālijas karogs, un pieteicēji bija Itālijas varas iestāžu kontrolē. Tad tiesa atzīmēja, ka ir jāvērtē divi atsķirīgi 3. panta aspekti: pirmkārt, risks, ka pieteicēji ciestu no necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes Lībijā; un, otrkārt, apdraudējums, ka viņi var tikt nosūtīti atpakaļ uz savu izcelsmes valsti. Attiecībā uz pirmo aspektu, Tiesa konstatēja, ka Itālijas varas iestādes zināja vai viņām bija jāzin, ka pieteicējiem Lībijā, iespējams, draudēja necilvēcīga un pazemojoša attieksme, kā par to ziņoja vairāki avoti. Tiesa arī uzsvēra, ka fakts, ka pieteicēji nebija skaidri lūguši patvērumu, neatbrīvoja Itālijas varas iestādes no savu pienākumu ievērošanas saskaņā ar 3. pantu. Attiecībā uz otro aspektu, Tiesa uzskatīja, ka Itālijas varas iestādes zināja vai tām bija jāzin, ka nepastāvēja pietiekošas garantijas pieteicēju aizsardzībai pret viņu patvaļīgu atgriešanu no Lībijas uz savām izcelsmes valstīm. Tiesa atkārtoti norādīja uz principu, ka tā ir Valsts, kura veic atgriešanu, atbildība novērst netiešu repatriēšanu. Attiecīgi Tiesa konstatēja 3. panta pārkāpumu abos aspektos. Tiesa konstaēja arī 4. protokola 4. panta (kolektīvas izraidīšanas aizliegums) pārkāpumu, kā arī 13. panta pārkāpumu (tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību).