Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2009. gada 20. janvāris
Fakti
Pieteicējs F.H. bija Irākas pilsonis, kurš kopā ar savu ģimeni lūdza patvērumu Zviedrijā. Saskaņā ar pieteicēja teikto, viņš bija kristietis un bija dezertējis no Irākas armijas, par ko viņam draudēja sods. Zviedrijas varas iestādes noraidīja patvēruma pieteikumu, vienlaikus pieņemot pieteicēja militāro vēsturi, tomēr nenoticot iemesliem, kuru dēļ viņš atstāja Irāku, jo tikai, kad viņam tika uzradīti fakti, viņš apstiprināja, ka atstājis Iraku legāli ar savu pasi un izbraukšanas atļauju. Pirms patvēruma pieteikums tika izskatīts, pieteicējs tika apsūdzēts par savas sievas slepkavību un tika ievietots tiesu psihiatriskā aprūpē. Tiesa arī lēma, ka pieteicējs ir jāizraida no Zviedrijas bez tiesībām atgriezties.
Sūdzība
Pieteicējs apgalvoja, ka ja viņš tiks deportēts no Zviedrijas uz Irāku, viņam draudēs reāls nogalināsanas risks vai risks tikt pakļautam necilvēcīgai attieksmei un spīdzinašanai, tādējādi pārkāpjot Konvencijas 2. un 3. pantu .
Tiesas secinājumi
Tiesa vispirms atzina, ka bieži ir nepieciešams dot patvēruma meklētajiem atlaides attiecībā uz viņu sniegtās informācijas ticamību. Tomēr Tiesa nekonstatēja draudus, ka pieteicēju varētu nogalināt sakarā ar viņa piederību kristīgai ticībai. Tiesa arī nekonstatēja nekādus faktus, kas norādītu, ka pieteicēju varētu apsūdzēt par kādu noziegumu Irākas tiesas priekšā sakarā ar to, ka viņš ir dezertējis no armijas. Attiecībā uz apgalvojumiem, ka pieteicējs bija pakļauts riskam tikt nogalinātam no Shi’a milicijas grupām, Tiesa uzskatīja, ka pēdējā brīža papildinājumi viņa pieteikumam par rakstveida paziņojumiem par Shi’a nemiernieku līderiem, nav īpaši ticama, jo viņš to nekad iepriekš nebija minējis Zviedrijas varas iestādēm vai tiesām. Tiesa konstatēja, ka pieteicēja izraidīšana neradītu Konvencijas 2. vai 3. panta pārkāpumu.