Eiropas Cilvēktiesību tiesa
1996. gada 25. jūnijs
Fakti
Pieteicēji bija četri Somālijas pilsoņi, brāļi un māsa, kuri ieradās Parīzes Orlī lidostā 1992. gada 9. Martā no Sīrijas. Viņi apgalvoja, ka ir aizbēguši no Somālijas, jo viņu tika apdraudēta viņu dzīvība. Robežsardze atteicās viņus ielaist Francijas teritorijā, jo viņu pases bija viltotas. Viņi tika ievietoti viesnīcā Arcade, kas bija pārtaisīta lidostas uzgaidāmās telpas vajadzībām. Pieteicēji lūdza Francijas Patvēruma iestādei piešķirt viņiem bēgļu statusu, bet Patvēruma iestāde lēma, ka tai nav jurisdikcijas, jo pieteicēji nebija saņēmuši pagaidu uzturēšanās atļauju. 1992. gada 29. martā viņi tika nosūtīti atpakaļ uz Sīriju.
Sūdzība
Pieteicēji sūdzējās, ka viņu turēšana Parīzes Orlī lidostas tranzīta zonā radīja viņu brīvības ierobežojumu un pārkāpa Konvencijas 5. (1) pantu.
Tiesas secinājumi
Tiesa, pirmkārt, konstatēja, ka pieteicēju turēšana tranzīta zonā bija līdzvērtīga brīvības atņemšanai. Tiesa nepiekrita Valdības argumentam, ka viņiem netika atņemta brīvība, jo pieteiceji varēja brīvprātīgi atgriezties Sīrijā. Tiesa arī norādīja, ka lai arī pieteicēji “neatradās Francijā”, viņu turēšana Parīzes Orlī lidostas tranzīta zonā pakļāva viņus Francijas likumiem. Pieteicēji apgalvoja, ka viņu aizturēšanai nebija tiesiska pamata, viņi atradās juridiskā vakuumā, kur viņiem nebija pieejams ne advokāts, ne informācija par to, kādā tieši situācijā viņi atradās. Tiesa piekrita, ka nebija likumu, kas atļautu tiesām izskatīt apstākļus, kādos atradās pieteicēji vai aizturēšanas ilgumu. Tiesa konstatēja, ka Francijas tobrīd spēkā esošie tiesību akti nepienācīgi garantēja pieteicēju tiesības uz brīvību un konstatēja 5. panta pārkāpumu.