Eiropas Cilvēktiesību tiesa
2016. gada 5. jūlijs
Fakti
Pieteicējs A.M. kungs lūdza patvērumu Nīderlandē. Viņš apgalvoja, ka ir Hazaras izcelsmes Afgāņu tautības. Pēc divām intervijām varas iestādes pieņēma lēmumu noraidīt pieteicēja patvēruma pieteikumu, pamatojoties uz Ženēvas konvencijas 1F. pantu, jo pieteicējs bija darbojies Revolucionārās gvardes labā, kas bija sadarbojusies ar Afgāņu komunistisko drošības dienestu KhAD, kas veica nooziegumus pret civiliedzīvotājiem. Tika konstatēts, ka pats pieteicējs bija veicis spīdzināšanu. Varas iestādes nekonstatēja, ka pieteicējam, atgriežoties Afganistānā, draudētu reāls risks tikt pakļautam spīdzināšanai vai necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei. Attiecībā uz pieteicēju tika pieņemts izraidīšanas lēmums.
Sūdzība
Pieteicējs apgalvoja, ka viņa izraidīšana uz Afganistānu pārkāptu 3. pantu (spīdzināšanas aizliegums) un 8. pantu (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi). Viņš arī sūdzējās, ka nav pieejams efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis, kā to paredz Konvencijas 13. pants.
Tiesas secinājumi
Attiecībā uz iespējamo 13. panta pārkāpumu, Tiesa konstatēja, ka pastāvot iespējai pārsūdzēt lēmumu Hāgas apgabaltiesā, pieteicējam bija pieejams tiesiskās aizsardzības līdzeklis, kas atbilda diviem nosacījumiem: prasījuma neatkarīga un detalizēta pārbaude par to, vai pastāv tādas attieksmes draudi, kas ir pretēji 3. pantā noteiktām tiesībām, un līdzeklim bija automātisks lēmuma apturēšanas efekts. Tiesa secināja, ka 13. pants netika pārkāpts.
Tiesa arī nekonstatēja 3. panta pārkāpumu, norādot, ka pieteicējs neuzrādīja ticamus pierādījumus, ka atgriešanās Afganistānā gadījumā viņam draudētu reāls un personisks risks tikt pakļautam spīdzināšanai vai pazemojošai attieksmei. Tiesa nekonstatēja, ka pieteicējs būtu pakļauts negatīvai attieksmei no kādas valstiskas vai nevalstikas orgaizācijas puses vai privātpersonas Afganistānā sakarā ar viņa komunistisko pagātni vai kādu citu personisku iemeslu, ko viņš minējis. Tiesa lēma, ka sūdzība par 8. panta pārkāpumu bija nepieņemama.