Veselības aprūpes sistēmā ietilpst visi ar veselības pakalpojumu sniegšanu saistītie cilvēki, institūcijas un resursi.
Veselības aprūpes sistēma Latvijā
Latvijas Ārstniecības likums veselības aprūpi definē kā
“veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju īstenoto pasākumu kopumu pacientu veselības nodrošināšanai, uzturēšanai un atjaunošanai”.
Dažas personu grupas ir valsts veselības aprūpes sistēmas prioritāte. Latvijā tās ir grūtnieces, bērni un personas ar invaliditāti vai paredzamu invaliditāti.
Detalizētākus noteikumus par veselības aprūpes pakalpojumiem atradīsiet Ārstniecības likumā, Veselības aprūpes finansēšanas likumā un MK noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un apmaksas kārtība”.
Veselības aprūpes sistēmas dalībnieki
Galvenie veselības aprūpes sistēmas dalībnieki, kas šīs sistēmas ietvaros mijiedarbojas, ir:
1. Valsts
- formulē un pieņem ar veselību saistītus likumus un politiku
- izveido un uzrauga slimnīcu, klīniku un citu ārstniecības iestāžu tīklu
- sertificē medicīnas speciālistus
- pieņem veselības aprūpes budžeta/finansēšanas politiku
- pārvalda veselības informācijas sistēmu (piemēram, e-veselību)
- nosaka atbildību par pārkāpumiem
- aizsargā pacientu tiesības to pārkāpuma gadījumā
2. Veselības pakalpojumu sniedzēji (ārstniecības personas, iestādes un biedrības) nodrošina medicīnisko aprūpi
3. Sabiedrība mijiedarbojas ar veselības pakalpojumu sniedzējiem un saņem medicīnisko aprūpi. Šajā kategorijā ietilpst arī nevalstiskās organizācijas.
Dažādi veselības aprūpes veidi
Atkarībā no sava veselības stāvokļa cilvēks var saņemt dažāda veida veselības aprūpi. Viņam var tikt sniegta:
Ja cilvēks ir kritiskā stāvoklī un viņa dzīvība ir apdraudēta.
Ja cilvēkam traumas, akūtas slimības vai hroniskas slimības saasināšanās dēļ nepieciešama neatliekama ārstniecības personu palīdzība.
Ja cilvēkam nepieciešama ilgāka medicīniskā palīdzība, tostarp uzturēšanās slimnīcā.
piemērs Ķirurģija vai medicīniska procedūra, pēc kuras nepieciešama uzraudzība.
Ja cilvēkam nepieciešama sarežģīta vai riskanta ārstēšana, bet nav nepieciešama uzturēšanās slimnīcā.
piemērs Ķīmijterapija, neliela operācija vai diagnostika.
Ja cilvēkam nepieciešama medicīniskā palīdzība, bet pietiek ar ambulatoriem pakalpojumiem. Parasti tā nav neatliekama palīdzība – pacients apmeklē ārstu noteiktā datumā un laikā.
piemērs Konsultācija ar ārstu vai veselības pārbaude.
Ja cilvēks veselības stāvokļa dēļ nevar apmeklēt ārstniecības iestādi.
piemērs Personai pēc operācijas vai smagas slimības ir nepieciešama rehabilitācija.
- Medicīniskā rehabilitācija
Ja cilvēkam ir funkcionāli ierobežojumi, rehabilitācija palīdz tos novērst vai mazināt. Rehabilitācija pēc slimības pārciešanas ir nepieciešama, lai novērtētu un novērstu komplikācijas.
Veselības aprūpes pakalpojumi nav bezmaksas pakalpojumi. Tie var būt:
- privāti finansēti (pacients vai trešā puse)