Mūsu veselību ļoti ietekmē apkārtējā vide: gaiss, ūdens un klimats. Tātad cilvēka tiesības uz veselību ir nesaraujami saistītas ar tiesībām uz veselīgu vidi.
Tiesības uz veselīgu vidi lielākajā daļā starptautisko konvenciju nav skaidri definētas. Parasti tās izriet no cilvēka tiesībām uz veselību vai tiesībām uz privāto dzīvi. Taču tas nenozīmē, ka tiesības uz veselīgu vidi nebūtu uzskatāmas par atsevišķām tiesībām un atsevišķas valstis nevarētu tās noteikt nacionālajos tiesību aktos.
Tiesības uz veselīgu vidi ietver citstarp:
- pietiekamu droša dzeramā ūdens piegādi
- pamata sanitārijas pieejamību
- kaitīgu vielu (piemēram, starojuma vai kaitīgu ķīmisko vielu) iedarbības novēršanu
- trokšņa piesārņojuma iedarbības novēršanu
- aizsardzību no vides apstākļiem, kas negatīvi ietekmē veselību, u. c.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2022. gada 28. jūlijā pieņēma rezolūciju, kurā atzina, ka tiesības uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi pieder pie cilvēktiesībām.
Latvijas Republikas Satversmes 115. pantā noteikts:
"Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot informāciju par vides apstākļiem un veicinot vides saglabāšanu un uzlabošanu."
Latvijā vides aizsardzību un kvalitāti regulē neskaitāmi likumi un Ministru kabineta noteikumi, no kuriem svarīgākie ir Vides aizsardzības likums, likums “Par piesārņojumu", likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” u. c.