Ko sevī ietver pienākums nodrošināt cilvēcīgu un cieņpilnu izturēšanos, un kā novērtēt, vai ir noticis pārkāpums?
Ikvienam ir tiesības uz cilvēcīgu un cieņpilnu izturēšanos. Tas nozīmē, ka valsts darbiniekiem ir ne vien jāizvairās pret jums izturēties necilvēcīgā vai pazemojošā veidā, vai spīdzināt, bet arī aktīvi jūs jāaizsargā un jāizmeklē ikviens gadījums, ja šādi kāds rīkojies.
Uzziniet vairāk:
Atsevišķi apstākļi garīgās veselības aprūpes iestādē (piemēram, apstākļi jūsu istabā, gaismas trūkums vai iemītnieku daudzums), kā arī medicīnas personāla vai valsts labā strādājošo rīcība (piemēram, ierobežojošu pasākumu veikšana vai ārstniecības veida izvēle), ja tā nav pienācīga, var jums radīt fiziskas sāpes vai sajūtu, ka esat pazemots vai pret jums izturas necienīgi. Cilvēktiesības aizliedz valsts ierēdņiem un medicīnas personālam jebkad jums radīt tādas ciešanas. Tas tiek dēvēts par necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegumu vai – atsevišķos gadījumos vēl nopietnāk – par spīdzināšanas aizliegumu.
Tomēr atsevišķi jūsu tiesību ierobežojumi neradīs jums tūlītējas un smagas ciešanas.
piemērs Jums ir tiesības uz dušu kā ikdienas higiēnas sastāvdaļu, bet, ja kādu dienu tā nebūs pieejama, diez vai jums uzreiz radīsies lielas neērtības. Taču ilgstoša neiespējamība iet dušā var nopietni iedragāt jūsu emocionālo labsajūtu un pat radīt fiziskās veselības problēmas.
Konstatēt, ka izturēšanās pret personu ir necilvēcīga vai pazemojoša vai pat ka persona ir pakļauta spīdzināšanai, var vienīgi tad, ja attiecīgās personas ciešanas ir sasniegušas noteiktu minimālo līmeni. Neērtības, pat ja tās ir ilgstošas, pašas par sevi netiks uzskatītas par necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizlieguma pārkāpumu. Tādēļ vienmēr ir jāizvērtē, cik lielā mērā jūsu tiesības tika ierobežotas un vai attiecīgo ierobežojumu sekas ir tik smagas, ka varētu tikt konstatēts jūsu tiesību pārkāpums.
Tas, vai konkrētā situācijā apstākļi un varas pārstāvju pasākumi var tikt kvalificēti kā necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās, lielā mērā ir atkarīgs no šiem apstākļiem un pasākumiem pakļautā cilvēka uztveres. Situācija, kuru viens cilvēks uzskatīs par samērā normālu, citam cilvēkam var būt ļoti pazemojoša. Tādēļ ir svarīgi katru individuālo situāciju izvērtēt, ņemot vērā varas pārstāvju rīcības raksturu, konkrētās iesaistītās personas īpatnības un pievēršot uzmanību tādiem kritērijiem kā:
- personas vecums, dzimums, veselības stāvoklis utt.
piemērs Pieauguša un vesela cilvēka ievietošana aukstā istabā uz zināmu laiku viņam radīs tikai nelielas neērtības, taču vecāka cilvēka turēšana tikpat aukstā istabā un tikpat ilgu laiku sagādās viņam ciešanas un kaitēs viņa veselībai, kas jau tāpat nav sevišķi laba. Gaļas ēdiena pasniegšana personai, kurai attiecībā uz uzturu nav īpašu prasību, tai nekādu pazemojuma sajūtu neradīs, taču ar tāda paša ēdiena uzspiešanu cilvēkam, kura reliģiskā pārliecība aizliedz ēst gaļu, visticamāk, tiks pārkāpta viņa ticības brīvība, izraisīta pazemojuma sajūta un morālas ciešanas.
- apstākļi, sekas utt.
piemērs Ierobežošanas siksnu izmantošana vienmēr, pat situācijās, kad tā ir attaisnojama, izraisa negatīvas psiholoģiskas sekas. Ja jūs tur sasietu tikai mazliet ilgāk, nekā nepieciešams, jums jau radušās negatīvās sekas, visticamāk, nekļūs daudz smagākas, bet, ja jūs tur sasietu daudz ilgāk, nekā nepieciešams, sekas var būt daudz nopietnākas un jūsu garīgās un pat fiziskās ciešanas – smagākas nekā tās, ar kurām attiecīgā ierobežojošā pasākuma piemērošanas gadījumā parasti jārēķinās. To var uzskatīt par necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos.
- ilgums, biežums utt.
piemērs Ja divi cilvēki dzīvo vienā mazā istabiņā, kur ir divas gultas, bet lielāko dienas daļu var pavadīt lielākā kopējā telpā, visticamāk, netiks konstatēts necilvēcīgas izturēšanās aizlieguma pārkāpums, bet, uz ilgu laiku piespiežot šos cilvēkus 23 diennakts stundas uzturēties istabiņā, kur nav iespējams pat apsēsties vai pastaigāt vairāk par dažiem soļiem, viņiem, visticamāk, tiks sagādātas smagas garīgas un fiziskas ciešanas.
Jebkādu spēka vai ierobežojošu pasākumu pielietošanu regulē ļoti stingri noteikumi. Pats svarīgākais ir tas, lai spēks vai ierobežojoši pasākumi vienmēr tiktu pielietoti vienīgi tiktāl, ciktāl tas nepieciešams draudošo briesmu novēršanai vai kārtības nodrošināšanai. Uzziniet vairāk par ierobežojošu pasākumu pielietošanu.
Vispār jebkāda spēka vai ierobežojošu pasākumu pielietošana, kas nav uzskatāma par nepieciešamu, tiks atzīta par necilvēcīgas izturēšanās aizlieguma pārkāpumu vai pat spīdzināšanu. Pat samērā neliela fiziskā spēka pielietošana, ja tā aizskar cilvēka cieņu, var radīt cilvēktiesību pārkāpumu.
Lai novērtētu, vai, pielietojot pret pacientu spēku un ierobežojošus pasākumus, viņa tiesības tika pārkāptas, ir būtiski papildus iepriekš minētajam vispārīgajam principam ņemt vērā arī paša pacienta uzvedību, ar to saistīto risku un apsvērt, vai neadekvātu darbību apturēšanas labad veiktie pasākumi nebija pārmērīgi.
piemērs Ja policijas darbinieki pret garīgās veselības aprūpes iestādes pacientu vai potenciālo pacientu, kurš neizrāda nekādas agresijas vai pretošanās pazīmes, viņa pārvadāšanas laikā izturas rupji vai pat viņu sit, tas tiks uzskatīts par necilvēcīgas izturēšanās aizlieguma pārkāpumu. Bet, ja medicīnas darbinieki pacientu, kura garīgā slimība ir pēkšņi saasinājusies un kurš lēkmes laikā var savainot sevi vai citus, ar ierobežošanas siksnām piesaista pie gultas, tas, visticamāk, netiks uzskatīts par necilvēcīgas izturēšanās aizlieguma pārkāpumu.
Uzziniet vairāk par to kā novērtēt, vai pārkāptas personas tiesības uz dzīvību, ja policijas vai medicīnas personāla veikto ierobežojošo pasākumu rezultāts ir pacienta nāve.
Garīgās veselības aprūpes iestādes administrācijas, policijas un citu par piespiedu ievietošanu garīgās veselības aprūpes iestādē atbildīgo iestāžu pienākums ir nepieļaut un novērst jebkādu necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos un spīdzināšanu un rūpīgi izmeklēt visus gadījumus, kad persona ir cietusi no necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai pat spīdzināšanas.
Kaut arī valsts pati ne vienmēr būs tieši atbildīga par attiecīgo izturēšanos ar piespiedu ievietošanu garīgās veselības aprūpes iestādē saistītās situācijās, tai jāgādā par to, lai jebkura sūdzība par sliktu izturēšanos vai necilvēcīgiem apstākļiem tiktu rūpīgi izmeklēta un līdzīgi gadījumi vairs neatkārtotos. Ja valsts šo pienākumu nepilda, tiks uzskatīts, ka tā pārkāpusi necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un spīdzināšanas aizliegumu.