Nevainīguma prezumpcija nozīmē to, ka jūs nevar uzskatīt par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kurā esat apsūdzēts, pirms spēkā stājies galīgais tiesas spriedums jūsu lietā.
Uzskatāms par nevainīgu
Tas nozīmē, ka procesa dalībnieki, īpaši valsts varas pārstāvji, savos paziņojumos par tiesas procesu, kurus viņi sniedz ārpus tiesas zāles, nevar apgalvot, ka jūs esat vainīgs. Tomēr nevainīguma prezumpcija neierobežo prokurora tiesības tiesas sēdēs norādīt uz jūsu vainu noziedzīgā nodarījumā, kurā esat apsūdzēts.
Valsts darbinieki drīkst informēt medijus par jūsu lietas norisi. Taču nevainīguma prezumpcija nozīmē, ka viņi nedrīkst sniegt paziņojumus par to, ka esat vainīgs, vai gaidāmo sodu pirms galīgā sprieduma spēkā stāšanās.
piemērs Nevainīguma prezumpcija ir pārkāpta, ja tiesas procesa laikā policists vai prokurors, sniedzot plašsaziņas līdzekļiem informāciju par jūsu lietas norisi, paziņo, ka jūs noteikti esat izdarījis noziegumu, kurā tiekat apsūdzēts.
Netieši norādījumi uz vainu
Nevainīguma prezumpcija nepieļauj pat netiešas norādes uz jūsu vainu. Dažos gadījumos paziņojumi, kuri gan neietver tiešu apgalvojumu, ka jūs esat vainīgs, tomēr var pārkāpt nevainīguma prezumpciju. Lai noskaidrotu, vai konkrēts paziņojums ir aizskāris jūsu tiesības tikt uzskatītam par nevainīgu, ir svarīgi izvērtēt ne tikai vārdu burtisko nozīmi, bet kontekstu un paša paziņojuma jēgu.
Pienākums ievērot nevainīguma prezumpciju attiecas arī uz tiesnešiem un viņu paziņojumiem un lēmumiem, kas pieņemti pirms galīgā sprieduma.
Piemērs Nevainīguma prezumpcija būs pārkāpta, ja lēmumā par apcietinājuma piemērošanu tiks norādīts (kaut vai netieši), ka persona ir vainīga noziedzīgā nodarījumā, kurā tā apsūdzēta.
Nevainīguma prezumpcija attiecas uz visu tiesas procesu, ieskaitot visas pārsūdzības stadijas.