Vēsturiski balsstiesības tiek piešķirtas pēc pilsonības un dzīvesvietas. Abi šie kritēriji joprojām ir visstingrākie attiecībā uz to, kādas personas var balsot vēlēšanās.
Valstspiederība (pilsonība)
Pilsonība ir viens no galvenajiem vēlēšanu tiesību priekšnosacījumiem, jo īpaši likumdevēja vēlēšanās, kuras parasti tiek uzskatītas par konstitucionāli vissvarīgākajām vēlēšanām. Līdz ar to prasība pēc attiecīgās valsts pilsonības ir vērsta uz nacionālo interešu aizsardzību.
svarīgi Saeimas vēlēšanās var balsot tikai Latvijas pilsoņi. ES pilsoņi Latvijā ir tiesīgi balsot pašvaldību vēlēšanās, ja ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā.
Dzīvesvieta
Cilvēki, kuriem ir tiesības balsot, parasti to dara valstī, kuras pilsoņi viņi ir. Tomēr ir iespējama arī tāda situācija, ka jūs vēlēšanu laikā atrodaties citā valstī.
Latvijas tiesību akti neierobežo ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu tiesības piedalīties vēlēšanās. Taču Latvijas pilsonim, lai viņš varētu balsot pa pastu vai kādā no norādītajiem attiecīgajā ārvalstī izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem, iepriekš ir jāreģistrējas Latvijas Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Saskaņā ar cilvēktiesību normām jautājumu par tiesībām piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās var izlemt katra dalībvalsts pati. Šajās vēlēšanās balsot var tikt aizliegts personām, kuras nav attiecīgās valsts rezidenti, un valstij nav pienākuma piešķirt neierobežotas balsstiesības ES pilsoņiem, kuri nedzīvo šajā konkrētajā valstī.
Visiem ES pilsoņiem, kas dzīvo nevis savas pilsonības valstī, bet citā ES dalībvalstī, ir tiesības balsot savas mītnes valsts pašvaldību vēlēšanās.
piezīme Eiropas Cilvēktiesību konvencija neuzliek valstīm par pienākumu ieviest tādu vēlēšanu sistēmu, kas aptvertu arī nerezidentus.