Naida noziegums visnopietnākajos gadījumos tiek uzskatīts par noziedzīgu nodarījumu. Personu, kurai izvirzīta apsūdzība par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, sauc par “apsūdzēto”, un kriminālā apsūdzība tiek izskatīta kriminālprocesā.
Atbildību pastiprinoši apstākļi
Latvijā Krimināllikums noteic, ka ikviens noziedzīgs nodarījums, kurš vērsts pret personu vai personu grupu un kura motīvs ir saistīts ar aizspriedumiem pret cietušajiem viņu rases, tautības, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ, var tikt uzskatīts par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos. Tas nozīmē, ka persona tiek apsūdzēta par tāda nozieguma izdarīšanu kā, piemēram, slepkavība, tīša miesas bojājumu nodarīšana vai mantas bojāšana, bet tiesa procesa laikā, lemjot par sodu, var ņemt vērā atbildību pastiprinošus apstākļus, proti, aizspriedumaino motīvu. Vispār tiesa atbildību pastiprinošus apstākļus var ņemt vērā jebkuros Krimināllikumā paredzēto noziedzīgu nodarījumu gadījumos.
piemērs Pret personu ar tumšu ādas krāsu tika vērsts uzbrukums un tā tika nopietni savainota tādēļ, ka uzbrucējam ir aizspriedumi pret konkrētai rasei piederīgiem cilvēkiem.
Tomēr tiesa var arī neņemt vērā šo atbildību pastiprinošo apstākli, bet atzīt, ka papildus konkrētajam noziedzīgajam nodarījumam, piemēram, tīšu miesas bojājumu nodarīšanai, persona ir izdarījusi vēl arī citu noziedzīgu nodarījumu, proti, darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu vai kūdīšanu uz sociālo naidu vai nesaticību.
Uzziniet vairāk par tiesībām uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā.
Nacionālā, etniskā, rasu un reliģiskā naida izraisīšana
Ja persona ir izdarījusi noziegumu ar motīvu izraisīt nacionālo, etnisko, rasu vai reliģisko naidu vai nesaticību, to var apsūdzēt vienlaikus par diviem (vai pat vairākiem) noziedzīgiem nodarījumiem: par “pamata” noziegumu, piemēram, slepkavību, tīšu miesas bojājumu nodarīšanu vai īpašuma bojāšanu, un arī par nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida izraisīšanu. Tādos gadījumos atbildību pastiprinošie apstākļi netiek papildus ņemti vērā.
svarīgi Kompetentajām iestādēm un tiesai ir pilnībā un individuāli jāizvērtē katrs naida noziegums, lai konstatētu, vai aizspriedumainais motīvs ir uzskatāms par atbildību pastiprinošu apstākli vai arī konkrētais noziegums bija vērsts uz naida izraisīšanu sabiedrībā.
piemērs Pret personu ar tumšu ādas krāsu tika vērsts uzbrukums, tā tika nopietni savainota, un šā uzbrukuma mērķis bija kurināt sabiedrībā rasu naidu.
Uzziniet vairāk par tiesībām uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā.
Sociālā naida un nesaticības izraisīšana
Ja kāds ir izdarījis noziegumu ar motīvu izraisīt sociālo naidu vai nesaticību citas personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuras citas pazīmes dēļ un ar to nodarījis būtisku kaitējumu šai personai, viņš var tikt apsūdzēts vienlaikus par diviem (vai vairākiem) noziedzīgiem nodarījumiem: par “pamata” noziegumu, piemēram, slepkavību, tīšu miesas bojājumu nodarīšanu vai īpašuma bojāšanu, un arī par nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida izraisīšanu. Tādos gadījumos atbildību pastiprinošie apstākļi netiek papildus ņemti vērā.
piezīme Par upuri kļuvušo personu pazīmes nav izsmeļoši norādītas likumā, lai potenciāli varētu tikt aizsargāts plašāks cietušo loks. Tādēļ šī norma attiecas arī uz, piemēram, personas seksuālo orientāciju, bēgļa statusu utt.
svarīgi Kompetentajām iestādēm un tiesai ir pilnībā un individuāli jāizvērtē katrs naida noziegums, lai konstatētu, vai aizspriedumainais motīvs ir uzskatāms par atbildību pastiprinošu apstākli vai arī konkrētais noziegums bija vērsts uz sociālā naida un nesaticības izraisīšanu sabiedrībā.
piemērs Homoseksuālas personas automašīna tika nopietni bojāta un aprakstīta ar aizvainojošiem saukļiem, un šā nodarījuma mērķis bija izraisīt sabiedrībā nesaticību un naidu pret homoseksuālas orientācijas cilvēkiem.
Uzziniet vairāk par tiesībām uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā.
Naida runa
Naida runa pati par sevi nav naida noziegums, jo pēc struktūras ir atšķirīgs nodarījums. Naida runai, atšķirībā no naida nozieguma, nav tāda elementa kā “pamata noziegums”. Tātad naida runa, ja vien tās motivācija nav saistīta ar aizspriedumiem vai neiecietību, tiktu kvalificēta nevis kā krimināli sodāms nodarījums, bet tikai kā veids, kādā persona izmanto izteiksmes brīvību. Tomēr naida runai un naida noziegumam ir konkrētas līdzīgas pazīmes, proti, gan vienu, gan otru motivē naids vai neiecietība pret indivīdiem vai sabiedrības grupām ar noteiktām pazīmēm. Dažkārt naida noziegumu laikā to izdarītāji mēdz publiski paust naidu vai slavināt vardarbību pret upuri viņa etniskās, reliģiskās vai citādas piederības dēļ. Tādēļ Latvijā naida runu valsts iestādes un indivīdi bieži piemin naida noziegumu kontekstā un naida runa var tikt kvalificēta kā naida noziegums.
Krimināllikumā naida runa ir nošķirta kā atsevišķs noziedzīgs nodarījums. Par naida runu var tikt uzskatīts tāds noziedzīgs nodarījums, kas atbilst Krimināllikuma 78. pantā vai 150. pantā ietvertajam naida runas aprakstam.
Uzziniet vairāk par naida runu un atšķirībām starp naida noziegumu un naida runu.