Vecāki var īstenot aizgādību pār bērnu kopīgi vai – noteiktos gadījumos – atsevišķi. Atsevišķa aizgādība nozīmē, ka tikai vienam vecākam ir tiesības īstenot aizgādību pār bērnu.
Kopīga aizgādība
Vecākiem ir kopīga aizgādība pār bērnu tikmēr, kamēr viņi nav vienojušies par atsevišķu aizgādību vai kamēr to nav noteikusi tiesa.
Tādējādi lēmumus attiecībā uz bērnu pieņem un izpilda abi vecāki. Tas nozīmē, ka jebkuram viena vecāka lēmumam, kas būtiski skar bērna dzīvi, nepieciešama otra vecāka piekrišana.
piemērs Abiem vecākiem savstarpēji jāvienojas par bērna dzīvesvietu.
Atsevišķa aizgādība
Vecāki var vienoties par atsevišķu aizgādību. Ja vecāki paši par to nespēj vienoties, to var noteikt tiesa. Atsevišķu aizgādību pār bērnu īsteno viens vecāks tajos gadījumos, kad otram vecākam aizgādības tiesības ir atņemtas.
piemērs Ja bērns dzīvo ārzemēs kopā ar vienu no vecākiem un attāluma dēļ, kā arī tādēļ, ka vecāku savstarpējā saziņa ir ierobežota, kopīgu aizgādību pār bērnu īstenot ir sarežģīti. Tādā gadījumā vecāki var vienoties par atsevišķu aizgādību vai lūgt, lai tiesa nosaka atsevišķu aizgādību tam vecākam, kurš dzīvo kopā ar bērnu.
svarīgi Atsevišķa aizgādība tomēr nenozīmē, ka otram vecākam būtu atņemtas visas tiesības, kas izriet no aizgādības pār bērnu. Viņš joprojām, tikai ierobežotā mērā, var realizēt vecāku varu, un viņam joprojām ir pienākums finansiāli uzturēt bērnu.
Viedokļu nesaskaņa & bērna labāko interešu princips
Vecāku savstarpējos strīdus no aizgādības tiesībām izrietošos jautājumos izšķir bāriņtiesa. Atsevišķu aizgādību var noteikt un citus ar aizgādības tiesībām saistītus jautājumus var izlemt vispārējās jurisdikcijas tiesa (civilā tiesa).
svarīgi Visi aizgādības jautājumi jāizlemj, ievērojot bērna vislabākās intereses.