Stingri noteikumi attiecas uz tiesībām, no kurām nevar atkāpties. Šīs tiesības tieši tā arī tiek sauktas. Šīs tiesības, kas ietvertas starptautiskajos līgumos, ir tik svarīgas, ka atkāpšanās no tām nav pieļaujama pat ārkārtas situācijā. Lielākajā daļā cilvēktiesību dokumentu šīs īpašās tiesības ir skaidri norādītas.

piemērs Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un tās protokolos noteiktās tiesības, no kurām nevar atkāpties, ir šādas:

  • tiesības uz dzīvību, izņemot nāves gadījumus, kas ir likumīgas karadarbības rezultāts, 2. pants
  • spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums, 3. pants
  • verdzības aizliegums, 4. panta 1. punkts
  • aizliegums piemērot krimināllikumu ar atpakaļejošu spēku, 7. pants
  • tiesības netikt tiesātam vai sodītam divreiz par vienu un to pašu nodarījumu, 7. protokola 4. pants
  • nāvessoda atcelšana, 13. protokols

Šo īpašo, fundamentālo cilvēktiesību uzskaitījums dažādos līgumos var būt nedaudz atšķirīgs, taču tajā vienmēr ir iekļautas absolūtās tiesības. Šīs tiesības nekad un nekādos apstākļos nevar tikt ierobežotas, tāpēc no tām nevar atkāpties arī ārkārtas situācijā.

piemērs Spīdzināšanas aizliegums ir absolūtas tiesības. Nevienu nedrīkst spīdzināt nekādos apstākļos neatkarīgi no tā, vai konkrētā persona apdraud sabiedrības intereses un par ko tā tiek turēta aizdomās. Tas nozīmē, ka pat tādas ārkārtas situācijas kā karš vai teroristu uzbrukuma draudi nevar attaisnot spīdzināšanas aizlieguma pārkāpumu.

Uzziniet vairāk par absolūtajām tiesībām.

To tiesību sarakstā, no kurām nevar atkāpties, var būt iekļautas arī dažas tādas tiesības, kuras netiek uzskatītas par absolūtām. Šīs tiesības parasti var ierobežot, bet tikai ievērojot ļoti stingrus nosacījumus un veicot atbilstošus neatliekamus drošības pasākumus.

piemērs Tiesības uz dzīvību nav absolūtas tiesības, jo valsts var likumīgi pielietot nāvējošu spēku pret personu, piemēram, aizstāvot citas personas dzīvību. Tomēr tiesības uz dzīvību parasti tiek norādītas kā tādas tiesības, no kurām nevar atkāpties, un tas nozīmē, ka vienmēr, pat ārkārtas situācijā, valsts varas pārstāvim, pielietojot letālu spēku, ir stingri jāievēro attiecīgie nosacījumi un jāveic attiecīgie drošības pasākumi.

Daži līgumi vispār neparedz iespēju atkāpties no tiesībām. Tā tas var būt tad, ja līgums pilnībā attiecas uz absolūtām tiesībām (Konvencija pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos) vai aizsargā vismazāk aizsargātos sabiedrības locekļus (Bērna tiesību konvencija). Var būt arī tā, ka valstis, pievienojoties attiecīgajam līgumam, gluži vienkārši nav uzskatījušas par nepieciešamu iespēju no tā atkāpties.

Resursi

Atjaunots 22/05/2023