Visiem pasākumiem, kas ierobežo cilvēktiesības, vienmēr ir jāatbilst valsts saistībām, kuras tā uzņēmusies saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tas nozīmē, ka pat tad, ja atkāpe no konkrētiem cilvēktiesību standartiem ir atļauta, tai ir jāatbilst citām starptautiskajām tiesībām, kuras var attiekties uz valsts ieviestajiem cilvēktiesības ierobežojošajiem pasākumiem.
piemērs Pat ja valdība kara laikā paziņo par atkāpi no tiesībām uz brīvību, civiliedzīvotāju aizturēšanai joprojām ir jāatbilst starptautiskajām humanitārajām tiesībām, kuras ievērojamas bruņotu konfliktu gadījumos.
Turklāt starptautiskie tiesību akti aizliedz noteiktas darbības, kuras nedrīkst tikt veiktas nekādā gadījumā, pat reaģējot uz ārkārtas situāciju. Tādas darbības citstarp ir ķīlnieku sagrābšana, cilvēku nolaupīšana, nepamatota aizturēšana, valstī likumīgi dzīvojošu cilvēku deportācija vai piespiedu pārvietošana un citas darbības, kas ar starptautiskajām tiesībām ir aizliegtas.